Home

splendkinoteātris “Spartaks” un “Rīga” 1977.gadā. (Avots: http://www.citariga.lv)

Pašlaik Rīgā darbojošos kinoteātrus var saskaitīt uz dažiem pirkstiem. Padomju laikā to bija ievērojami vairāk, taču kur tieši tie atradās?

Ieskatoties internetā un konstatējot, ka šādi tādi  cilvēki  interesējas par to, tad skaidrs, ka kādā kolektīvās atmiņas slānī tie joprojām ir “dzīvi”. Veicot nelielu izpēti un, neapzināti iemēģinot kaut kādu jaunu Google maps veidošanas versiju, “saliku” šos kinoteātrus uz kartes.

skatīt šeit >>>> KARTE: Kinoteātri Rīgā

Kartē atzīmētas vietas/adreses kinoteātriem, kas īsāku vai ilgāku brīdi ir darbojušies Rīgā, sākot no 20. gadsimta sākuma, ar dažādos laikos mainīgiem nosaukumiem. Šeit norādīti tikai Padomju laikā darbojošies, neatkarīgi no tā vai tie tika atvērti agrāko vietā vai uzcelti no jauna + salīdzinājumam – mūsdienās darbojošos kinoteātru izvietojums.

Papildus kartē iezīmētajiem minamas dažas vietas, kur epizodiski darbojās kinoteātri tikai līdz Padomju laikam (20. gs. 20./30. gados vai 2. pasaules kara periodā Vācu varas laikā)

> kinoteātris “Astorija” – Elizabetes  63

> kinoteātris “Kapitol”, “Kolizejs” – Marijas 2

> kinoteātris “Radio Modern” – Kr. Barona 16/18 (Leļļu teātris)

> kinoteātris “Fortūna”, Stars” – Brīvības 32 (pasts “Sakta)

> kinoteātris “Kazino” – Brīvības 80 (pretī Dailes teātrim)

> kinoteātris “Marine”, “Lielais parks”- Vērmanes dārza stūrī (restorāns “Bibliotēka”)

P.S. Kādi atsevišķi, mazāk populāri, ļoti īsu laiku darbojošies kinoteātri,   vai tādi, kuru atrašanās vieta nebija identificējama, var arī šeit nebūt.

______

Kinoteātri Rīgā jau kopš 20. gs. sākuma bijuši iecienītas augstākās elites pulcēšanās vietas. 20. gados to nosaukumos bija manāms rietumnieciskais stils, aizņemts no Eiropas metropolēm – Kolizejs, Splendid Palace, Radio Modern, Fortūna, Grand-Kino… K. Ulmaņa laikā celtie kinoteātri šo klāstu papildināja ar latvisko kultūru paudošajiem – Teika, Daile, Liesma.

Padomju laikā daļa iepriekš esošo nosaukumu vēl tika saglabāti līdz 50. gadu sākumam, kad tos nomainīja uz tīkamākiem, un to skaitu 60. gados (Hruščova atkušņa un kultūras modernizēšanas laikā) vairumā papildināja jaunbūvētie kinoteātri Rīgas mikrorajonos- Bolderājā, Sarkandaugavā, Juglā, Ķengaragā- kas jau bija nelieli apdzīvoti centri. Savukārt masīvajos un visblīvāk apdzīvotajos Rīgas rajonos – Zolitūdē, Pļavniekos, Purvciemā nebija neviena kinoteātra. Iespējams, lielā mērā tādēļ, ka to celtniecība tika sākta tikai 60, 70. gados turklāt pilnīgi tukšās vietās jeb piepilsētas pļavās (Pļavnieki kā “paraugpiemērs”). Interesanti, ka Rīgā bija kinoteātris “Maskava” (Ķengaragā), bet Maskavā bija kinoteātris “Rīga”.

kosmossKinoteātru skaits un izvietojums liek domāt par ekonomiskajām un sociālajām, iespējams ideoloģiskajām, pārmaiņām, kas to pavadījušas.  Agrāk kinoteātri tika celti mazāki, taču izkaisīti pa visu Rīgas apkārtni, tikpat labi ar mērķi “pietuvināt” kultūru vietējai sabiedrībai kā novērst pastiprinātu cilvēku pulcēšanos pilsētas centrā.

Skaitliski Padomju laikā kinoteātri bija ievērojami vairāk, lai gan, protams, pilsētas centrā esošie bija lielāki, smalkāki, un arī vairāk apmeklēti. Mikrorajonos dzīvojošajiem un rūpnīcu strādniekiem bija “savi” vietējie kinoteātri, kas bija ļoti izdevīgi ne tikai kā neitrāli kultūras “uzsūkšanas” punkti, bet arī ērti kā propagandas vēstneši- gan K. Ulmaņa autoritārā  nacionālisma, gan Padomju laikā.

Kinoteātru skaita samazinājumu pēc Padomju Savienības sabrukuma var izmantot kā spekulatīvu argumentu tā laika politikas aizstāvībai-  “redz, Padomju laikā tika celti kinoteātri (kinoteātra vietā var likt arī – rūpnīcas, skolas, u.c.), bet tagad visu tikai likvidē, taču arī jau Padomju laika 2. pusē izrādījās, ka kinoteātru skaits ir pārmērīgi liels, jo aktuāls tomēr saglabājās jautājums par tik daudzu šo izklaides vietu nepieciešamību, apmeklētības intensitāti un, protams, saturu. (Rūpniecības “spožums” Padomju un “posts” – postpadomju laikā, protams, ir cita mēroga stāsts).

1987. g. satīriskais žurnāls “Dadzis” rakstīja, ka “kopš 1977. gada Rīgā nav uzcelts neviens jauns kinoteātris. Toties veiksmīgi likvidēti septiņi — «Zvaigzne», «Uzvara», «Arkādija», «Blāzma», «Dzintarpils», «Imanta» un «Udarņiks». Vēl pēc Latvijas neatkarības atgūšanas –  tika slēgta lielākā daļa no atlikušajiem. Tomēr likumsakarīgi, jo aizbraucot daļai PSRS viesstrādnieku, samazinājās kopējais Rīgas iedzīvotāju skaits ( aptuveni par 17%: no 910 455 – 1987.gadā uz 764 329 – 2000. gadā- CSP dati), kā arī  90. gadu pārmaiņu laikā kultūra, t.sk., kino, nebija viena no ikdienas prioritātēm.

Mūsdienās dažu, lielo, kino “magnātu” pastāvēšana var būt gan kā resursu koncentrēšanas paņēmiens (jo skaidrs, ka uzturēt daudz un mazas vietas ir dārgāk), gan norāda arī uz kino patēriņa un gaumes ieradumu maiņu, turklāt nebūt ne uz plašākām izvēles iespējām. Dominējošo kinoteātru saturs ir pārāk piesātināts ar popkultūru – gan Rietumu (lasīt- Amerikāņu), gan (mazākā mērā, bet tomēr) Austrumu (krievu bojevikiem vai komēdijām, kas cenšas kopēt amerikāņu ražojumus).

Tajā pašā laikā, mūsdienās vērojama jauna “pretošanās” kustība- no jauna veidojas alternatīvas, mazās kino skatīšanās vietas- Kino Bize, Kino Pagalms… Kādi procesi un idejas tam apakšā ir cits, padziļinātas izpētes vērts, jautājums.

Par katru kinoteātri noteikti var piemeklēt dažādus interesantus stāstus, bet šoreiz bez tā, tomēr par kino dzīvi Padomju laikā ir vērts ielūkoties šajā, tiesa gan, anonīmajā blogā.

Izmantotie avoti informācijas pasmelšanai:

7 thoughts on “Kinoteātri Rīgā

  1. Aww, cik nenormāli lieliski! Tā gogle karte ir zelts!
    Feisbukā darbinot lapu ”Paslēptā Rīga” esmu saintriģējies par visādām aizmirstām pamestām Rīgas vietām un nu esmu nonācis līdz kinoteātriem. Tēma man tuva tāpēc, ka tad, kad biju maziņš, braukāju ar trolejbusiem vai tramvajiem pa Rīgu, lai apmeklētu visus tos kinoteātrus.
    Labprāt Tevi nointervētu vai kā savādāk uzzinātu kaut ko vēl par šo tēmu, jo vācu info tieši par vecajiem padomjlaika kinoteātriem priekš raksta par šo tēmu. Varbūt atsūti savu epastu…?
    Zigmārs.

    Patīk

  2. Ārkārtīgi jauki! Tikai vajadzētu arī sadalīt: tas, kas tagad ir Splendid Palace, padomju laikā bija divi k/t: Spartaks (modernā daļa) un Rīga (vecā daļa). Tie bija atsevišķi kino ar atsevišķām ieejām un, cik zinu, nemaz nebija pat ejas no viena uz otru. Tāpat no bērnības atceros, ka bija kāds k/t L.Laicena ielā.

    Vispār visus padomju laika k/t (un arī pirmspadomju) var atrast attiecīgajās avīžu rubrikās http://periodika.lv . Piem.:

    RĪGAS KINOTEĀTROS
    1980.11.28 Cīņa
    OKTOBRIS. • Suns Barboss un neparastais kross». «Kandžas tecinātāji* — 21 JŪLIJS. -Aicinājums» — SARKANA AUSMA. • Ozlve Ir skaista» — SARKANA AUSMA. ZVAIGZNE. «Andrejs Rublovs» (2 sērijas) — AURORA. •Circeņa bēres» — SARKANDALUGAVA •Svešinieces» — (2 sērijas) – TEIKA. • Akvanauti»

    Patīk

    • Paldies par precizējumu! Vecie laikraksti ir viens no avotiem, no kuriem informācija par kinoteātriem arī ņēmu, taču tāpat nācās papildus meklēt mainītos ielu nosaukumus un mūsdienīgos. Galvenā doma bija paskatīties uz kinoteātru telpisko izvietojumu Rīgā, ne tik daudz detalizēti aprakstīt katru no tiem.

      Patīk

  3. Kīnoteātris ”Mona” kas minēts kā Kalnciema ielā 32 padomijas gados nav pastāvējis, to es apgalvoju par 100%. Toties nav norādītas tādas kinoizrādīšanas vietas kurās ilgstoši un stabīli tomēr tas ir noticis un šīs vietas ar repertuāru un izrādīšanas laikiem ir regulāri bijuši publicēti avīzītē ”Rīgas kinoteātru repertuārs”. Un konkrēti, Baznīcas ielā 10/12 Dzeržinska kultūras nams,filmas tika izrādītas no 1947 – 1991.gadam. tagad septītās dienas adventistu lūgšanu nams kāds tas arī bija pirms atsavināšanas. Mārupes kultūras nams. Kinoteātris ”Ziemeļblāzma” Tas pats kas tagad kultūras nams. Blakus kino ”Komjaunietis” kinozāle ”Buratino” kurā tika izrādītas tikai multfilmas un tikai bērniem, ieejas cena 5 kapeikas.

    Patīk

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s